Esmu dzīves beigu dūla (end-of-life dūla) saukta arī par nāves dūlu. Tas ir cilvēks, kas emocionāli atbalsta cilvēku, ilgstošas slimības laikā, kura nesola atlabšanu un miršanas laikā - palīdz sagatavoties emocionāli idejai, ka cilvēks iet prom no dzīves un justies kaut cik lielā mierā ar nodzīvoto dzīvi, un ir atbalsts pašas miršanas laikā. Tā pat arī esmu blakus tuviniekiem, kas piedzīvo pārmaiņas un spēcīgas emocijas un noslodzi.
Tai skaitā esmu blakus, kad tuvinieks ir aizgājis un iziet cauri sēru procesam veselīgā veidā, palīdzu sakravāt mantas un no tām atvadīties.
Sērošana jeb dziļas skumjas ir dabiska un vajadzīga dzīves sastāvdaļa, kura notiek ik mirkli, ikdienu. Pat apēsts saldējums mūs atgādina par to, ka tikko kaut kas ir beidzies jeb ir notikusi miršana. Šajā gadījumā mēs gūstam arī savu baudu, kā piemēram, tas notiek arī tad, kad ziemu nomaina pavasaris. Tomēr tā notiek ne vienmēr citās sfērās un dzīves norisēs.
Šķiršanās, pārcelšanās, darba nomaiņa, draugu nomaiņa/zaudēšana, jebkura cilvēka nomiršana ir mirkļi, kas sašūpo un citi pat pavisam traki. Tad noder blakus kāds, kas ir klāt un var atbalstīt ar visu to, kas ir, ko jūtam, par ko sērojam jeb skumstam.